Subcategories


  • Jautājumu apspriešana: Rokas lokmetināšanu ar pārklātiem elektrodiem.

    Metinatajs

    MMA.jpg

    Vienkāršs, bet reizē uzticams metināšanas veids.

    Ļoti labi piemērots darbam āra apstākļos, jo ir ērti transportējams, kā arī nav izteikti jūtīgs pret vēja ietekmi.

    Sanāk kvalitatīvs šuves metāls, galvenokārt dēļ tā, ka šuves rafinēšanas un leģēšanas pasākumos piedalās kušņi, kuri atrodas elektroda pārklājumā.

    Galvenie uzstādīšanas parametri atkarībā no metināmā materiāla īpatnībām, savienojuma tipa, noslīpinājuma(fāzītes), pozīcijas, biezuma, montāžas spraugas un pieslīpējuma:
    1. Strāvas stiprums (A - Ampēri)
    2. Polaritāte - (+/-), atkarībā no elektroda pārklājuma tipa.
    3. Hot Start - Palielināta starta strāva, lai vieglāk būtu ierosināt elektrisko loku.
    4. Arc Force - Ļauj izvēlēties starp mīkstu (apkausējošu) elektrisko loku vai rokošu (dziļi kausējošu) elektrisko loku
    5.Antystick Function- Tiek aktivizēta brīdī, kad elektrods pielīp pie metināmās detaļas, nekavējoties atslēdzot metināšanas strāvu, tādejādi nesabojājot elektrodu un neradot pārkaršanu metināšanas iekārtai.
    Piezīme - pēdējās trīs funkcijas (3,4,5) mūsdienu mazajiem metināšanas invertoriem jau ir uzstādītas pēc noklusējuma un ārēji papildus nav regulējamas

    1.jpg
    2.jpg
    3.jpg
    4.jpg
    5.jpg
    6.jpg
    7.jpg
    8.jpg
    9.jpg
    10.jpg
    11.jpg
    12.jpg
    13.jpg
    14.jpg
    15.jpg
    16.jpg
    17.jpg
    18.jpg
    19.jpg
    20.jpg
    21.jpg
    22.jpg
    23.jpg
    24.jpg
    25.jpg
    26.jpg
    26a.jpg
    27.jpg
    28.jpg
    29.jpg
    30.jpg
    31.jpg
    32.jpg
    33.jpg
    34.jpg
    35.jpg
    36.jpg
    37.jpg
    38.jpg
    39.jpg
    40.jpg
    41.jpg
    42.jpg
    43.jpg
    44.jpg
    45.jpg
    46.jpg
    47.jpg
    48.jpg
    49.jpg
    50.jpg
    51.jpg
    52.jpg
    53.jpg
    54.jpg
    55.jpg
    56.jpg
    57.jpg
    58.jpg
    59.jpg
    60.jpg
    Pozicijas.jpg
    61.jpg
    62.jpg
    63.jpg
    64.jpg
    65.jpg
    66.jpg
    67.jpg
    68.jpg
    69.jpg
    70.jpg
    71.jpg
    72.jpg
    73.jpg
    74.jpg


  • Jautājumu apspriešana: Pusautomātiskā metināšana ar stiepli aizsargāzes vidē.

    Metinatajs

    Izplatītākais mūsdienu metināšanas veids, ražojot metāla konstrukcijas dēļ augstā ražīguma.
    Tautā tiek dēvēts vienkārši par "pusautomātu" :)
    mag1.jpg
    Galvenie uzstādīšanas parametri atkarībā no metināmā materiāla īpatnībām, savienojuma tipa, noslīpinājuma(fāzītes), pozīcijas, biezuma, montāžas spraugas un pieslīpējuma:
    1. Metināšanas spriegums (V - Volti)
    2. Stieples padeves ātrums (m/min - metri minūtē)
    3. Aizsarggāzes plūsmas daudzums (l/min - litri minūtē)
    4. Induktivitāte (min/max atkarībā kādu aizsarggāzi pielietojam, tīrs CO2 - min; tīrs Argons - max; maisījums Ar+CO2 - liekam vidējo vērtību)
    5. Polaritāte - (+/-). Pamatā viss tiek metināts ar + uz stiepli, taču metinot ar atsevišķu tipu pulverstieplēm, var gadīties, ka būs jāpāriet uz tiešo (DC-) polaritāti.
    1.jpg
    MIG - Metal Inert Gas
    MAG - Metal Active Gas
    GMAW - Gas Metal Arc Welding
    2.jpg
    3.jpg
    4.jpg
    5.jpg
    6.jpg
    7.jpg
    8.jpg
    9.jpg
    10.jpg
    11.jpg
    12.jpg
    13.jpg
    14.jpg
    15.jpg
    16.jpg
    17.jpg
    18.jpg
    19.jpg
    20.jpg
    21.jpg
    22.jpg
    23.jpg
    24.jpg
    25.jpg
    26.jpg
    27.jpg
    28.jpg
    29.jpg
    30.jpg
    31.jpg
    32.jpg
    33.jpg
    34.jpg
    35.jpg
    36.jpg
    37.jpg
    38.jpg
    39.jpg
    40.jpg
    41.jpg
    42.jpg
    43.jpg
    44.jpg
    45.jpg
    46.jpg
    47.jpg
    48.jpg
    49.jpg
    50.jpg
    51.jpg
    52.jpg
    53.jpg
    54.jpg
    55.jpg
    56.jpg
    MAG_slaids.jpg
    58.jpg


  • Jautājumu apspriešana: Argona metināšana ar nekūstošo volfroma elektrodu.

    Metinatajs

    Diagramma paredzēta tam, lai noskaidrotu kāda veida piedevmateriālu izvēlēties metinot dažādus augstleģētos tēraudus, lai iegūtu vēlamo šuves struktūru. Var tikt pielietota, lai atrastu pareizo piedevmateriālu metinot mazleģeto mazoglekļa tēraudu ar augstleģēto tēraudu.
    Tērauds tiek uzskatīts par augstleģētu, ja kopējais leģējošo elementu daudzums ir sākot no 10%. Piemēram,augstleģētajā tēraudā X6Cr-Ni-Ti 18-11, - Hroms ir 18%, Niķelis ir 11%, Titāns ir līdz 1,0% Ogleklis ir 0.06% kas sastāda aptuveni 30%.
    Šie un citi elementi tēraudam galvenokārt nodrošina:

    Izturību pret koroziju (rūsēšanu); Izturību augstā temperatūrā; Karstuma un zvīņošanās (oksīda plēve, kas veidojas augstās temperatūrās Fe +O2) izturību; Triecienizturību (triecienstigrību) zemās temperatūrās.

    Kā jau redzams galvenie elementi šajā diagrammā ir Hroms un Niķelis, kuri arī ir galvenie leģējošie elementi augstleģētajos Cr-Ni tēraudos.
    SD2.jpg
    Leģejošie elementi tiek dalīti divās grupās:
    Ferītu veidojošie - ierobežo austenīta veidošanos - HROMA EKVIVALENTS (Cr, Mo, Si, Nb)
    Austenītu veidojošie - palielina austenīta daudzumu (līmeni) - NIĶEĻA EKVIVALENTS (Ni, Mn, C, N)
    X ass - Hroma ekvivalents
    Y ass - Niķeļa ekvivalents
    SD4.jpg
    Aplūkosim variantu, kad tiek savstarpēji sametināti divi dažādi tēraudi, - vispārējas nozīmes konstrukciju tērauds S355 un augstleģētais tērauds X6Cr-Ni-Ti 18-11.
    Pirmkārt ir jāsāk ar to, ka ir jāzin konkrēto tēraudu ķīmiskais sastāvs!!!
    Tērauda S355 optimālais ķīmiskais sastāvs:
    C = 0,20%
    Mn = 1,40%
    N = 0,009%
    Si = 0,05%
    Atlikušais ir Fe
    Tērauda X6Cr-Ni-Ti 18-11 optimālais ķīmiskais sastāvs:
    C = 0,06%
    Si = 1,0%
    Mn = 2,0%
    Cr = 18,0%
    Ni = 11,0%
    Ti līdz 1,0%
    Atlikušais ir Fe
    Varam izrēķināt ekvivalentus tēraudam S355:
    Cr ekv. = 0%Cr + 0%Mo + 1,5x0,05%Si + 0,5x0%Nb = 0.075
    Ni ekv. = 0%Ni + 0,5x1,40%Mn + 30x0,20%C + 30x0,009%N = 6,97
    Varam izrēķināt ekvivalentus tēraudam X6Cr-Ni-Ti 18-11:
    Cr ekv. = 18%Cr + 0%Mo + 1,5x1%Si + 0,5x0%Nb = 19,5
    Ni ekv. = 11%Ni + 0,5x2%Mn + 30x0,06%C + 30X0%N = 13,8

    Izrēķinātās vērtības atliekam diagrammā un iegūtos punktus varam savienot. Šī nogriežņa viduspunkts norāda uz šuves ķīmisko sastāvu, ja vienkārši bez piedevmateriāla šie metāli tiktu sakausēti, piemēram ar 142 procesu. Redzam, ka šāda veida šuves ķīmiskais sastāvs mums nav vēlams,, jo atrodas apgabalā Nr.1, kas norāda uz aukstajām plaisām, proti, šuve būs trausla ar pazeminātu triecienstigrību.

    Tālāk ir jāizvēlas piedevmateriāls ar tādu ķīmisko sastāvu, kuram ekvivalentu krustpunkts būtu dzeltenajā apgabalā (Jāskatās, LAI IR VAIRĀK Cr un Ni nekā pamatmetālos, kas reizē kompensēs arī to Cr-Ni daļu, kas metināšanas procesā izgaro, tādējādi nezaudējot šuves ķīmisko sastāvu).
    Tiek izvēlēts ESAB OK TIGROD 16,53 (AWS A5.9: ER 309L) piedevmateriāls ar sekojošu ķīmisko sastāvu:
    C = 0,02%
    Mn = 1,8%
    Si = 0,4%
    Cr = 24%
    Ni = 13%
    Atlikušais ir Fe
    Tālāk tieši tāpat kā pamatmetāliem arī piedevmateriālam izskaitļojam Cr un Ni ekvivalentus, kuri attiecīgi sanāk:
    Cr ekv. = 24,6
    Ni ekv. = 14,5
    PIEDEVMATERIĀLU EKVIVALENTI IR LIELĀKI PAR PAMATMATERIĀLU EKVIVALENTIEM, TĀTAD IZDEGOŠĀ DAĻA TIKS KOMPENSĒTA :)
    Dotās vērtības attiecīgi atliekam uz asīm x,y un iegūstam piedevmateriāla punktu, kuru varam savienot ar teorētisko viduspunktu 50/50.
    Kad tas ir izdarīts, tagad ir jāsaprot, ka piedevmateriāla daudzums šuves metālā skaitliski no 0-100% sāk augt mūsu atliktajā viduspunktā 50/50, savukārt pamatmetāla daudzums šuvē sāk pieaugt skaitot no piedevmateriāla punkta.

    Lai noprecizētu,
    Punktā 50/50 ir:
    100% pamatmetāls un 0% piedevmateriāls
    Punktā ESAB OK TIGROD 16,53 ir:
    0% pamatmetāls un 100% piedevmateriāls

    MŪSU ŠUVES METĀLAM IR JĀTRĀPA ZAĻAJĀ APGABALĀ, tādēļ ir jāsaprot ka pamatmetāla un piedevmateriāla īpatsvara sadalījums ir atkarīgs no metināmo sagatavju maliņu noslīpinājuma (fāzītes) leņķa. Jo lielāks ir noslīpinājums, jo vairāk šuvē būs piedevmateriāla, savukārt jo mazāks, jo vairāk pamatmetāla.
    Izvēlamies maliņu sagatavi Nr.2, kas norāda, ka fāzītei jābūt līdz 90 grādu kopējam noslīpinājumam, kas ļauj iegūt šuves ķīmisko sastāvu ar 75% piedevmateriāla (FM - Filler Metal) un 25% pamatmetāla (BM - Base Metal) tādējādi iekļaujot šuves struktūru zaļajā apagabalā :)

    Secinājums:
    Šeit tika aplūkots variants, kā manuāli izrēķināt vēlamo piedevmateriālu, taču mūsdienās vairums piedevmateriālu ražotāju savās mājaslapās piedāvā speciālus kalkulatorus, kuros ievadot pamatmetālu ķīmiskos sastāvus, automātiski pēc šāda pat principa tiek izrēķināts un piedāvāts atbilstošs piedevmateriāls no paša ražotāja kataloga.

    Aplūkosim gadījumu, kad jāsametina vienādi tēraudi X8CrNiMoNb 16-16. Šis tērauds tiek klasificēts kā augstleģētais augstas izturības karstumizturīgais tērauds, kuru pirms metināšanas ieteiktu uzsildīt ar gāzmetināšanas degli, lai izvairītos no nevēlamām struktūrām un plaisām.
    Ķīmiskais sastāvs:
    C = 0,08%
    Si = 0,5%
    Mn = 1,2%
    Cr = 16%
    Ni = 16%
    Mo = 1,8%
    Nb = 0,5%
    Atlikušais ir Fe
    Izmantojot Hroma un Niķeļa ekvivalentu formulas, attiecīgi izrēķinam to vērtības:
    Cr ekv. = 18,8
    Ni ekv. = 19
    DOTĀS VĒRTĪBAS ATLIEKAM DIAGRAMMĀ!
    Vienadu_teraudu_SD.jpg
    Tālāk piemeklējam piedevmateriālu. Šajā gadījumā izvēlos ESAB OK TIGROD 16.30 (AWS A5.9:ER316L), kura ķīmiskais sastāvs ir:
    C = 0,025%
    Mn = 1,8%
    Si = 0,4%
    Cr = 18,5%
    Ni = 12,0%
    Mo = 2,7%
    Atlikušais ir Fe
    Attiecīgi izrēķinot ekvivalentus, sanāk:
    Cr ekv. = 21,8
    Ni ekv. = 13,65
    DOTĀS VĒRTĪBAS ATLIEKAM DIAGRAMMĀ!
    Redzam, ka niķeļa ekvivalents piedevmateriālam ir mazāks par niķeļa ekvivalentu pamatmetālam, taču, ja izvēlēsimies piedevmateriālu, kurā ir vairāk austenītu veidojošie elementi (Ni, Mn C, N), lai sasniegtu niķeļa ekvivalentu lielāku vai vienādu ar 19, tad metinātā šuve pārliecinoši atradīsies karsto plaisu un sigma fāzes zonā, kas NAV PIEĻAUJAMS!
    Karstās plaisas - Veidojas šuves metāla kristalizācijas procesā pa metāla graudu robežām, kur veidojas nevēlami MnS savienojumi.
    Sigma fāze - Nevēlami Fe-Cr savienojumi, kuri rada cietas trauslas metāla struktūras.
    Abus punktus savienojam un redzam, ka, lai šuves metāls iekļautos zaļajā apgabalā , būs jāizvēlas atkal maliņu sagataves variants Nr.2 25/75. Fāzītes kopīgo noslīpinājumu veidosim līdz 90 grādiem.


  • Jautājumu apspriešana: Gāzmetināšana,griešana izmantojot acetilēnu un skābekli.

    Metinatajs

    g1.jpg
    Mūsdienās arvien retāk tiek pielietota gāzmetināšana, jo to aizstāj elektroloka metināšanas veidi, taču atsevišķi uzņēmumi vēl joprojām to pielieto vietās, kur ir paaugstināta elektrobīstamība, kā arī metinot neliela diametra, - collīgās vai puscollīgās caurules santehnikas mezglos.
    Ar gāzmetināšanu pamatā metina tikai melnos metālus, kuriem tiek pielietoti sekojoši piedevmateriālu apzīmējumi: OI; O II; O III; O IV, no kuriem O I tiek pielietots pašiem neatbildīgākajiem darbiem, savukārt, O IV tiek pielietots atbildīgām konstrukcijām.
    Kušņus, kas pamatā veidoti uz bora bāzes (Na2B4O7; H3BO3), izmanto pie čuguna un krāsaino metālu metināšanas.
    Gazmetinasana1111.jpg
    Gazmetinasana2222.jpg
    Skābeklis paaugstina deggāzu degšanas temperatūru, aktīvi reaģē ar metālu, ja metālu uzkarsē 1100 līdz 1200 grādu pēc Celsija intervlālā.
    Skābeklis intensīvi reaģē ar eļļu, kā rezultātā var veidoties sprādziens, tādēļ ar eļļu un eļļainām lupatām ir KATEGORISKI AIZLIEGTS apslaucīt un/vai iesmērēt skābekļa balona ventīli!!!
    Acetilēns kopā ar skābekli var sasniegt 3200 grādu pēc Celsija degšanas temperatūru.
    Acetilēns pats var uzliesmot pie:
    2 Ba spiediena un 500 grādiem pēc Celsija
    22 Ba spiediena un 350 grādiem pēc Celsija
    Acetilēna pārvados un sistēmaās varu (Cu) nedrīkst izmantot, jo tas pazemina pašuzliesmošanas temperatūru līdz 240 grādiem pēc Celsija.
    Uzpildot acetilēna balonus, tos vispirms piepilda ar acetonu un tikai tad sāk iepildīt acetilēnu. Parasti iepilda 19 Ba spiedienu. Acetons izšķīdina acetilēnu un citas gāzes.
    g3.jpg
    Gāzgriešanai var izmantot praktiski jebkuru deggāzi (acetilēns, propāns, metāns utt.)
    Metālus ir viegli griezt, ja tiem ir slikta siltumvadītspēja, jo, piemēram, varš un alumīnijs labi vada siltumu un ir grūti uzkarsēt vienu punktu, jo siltums ātri izplatās pa visu detaļu, kā rezultātā ar gāzgriešanu šos metālus nav iespējams nogriezt.
    Tēraudos, ja hroms ir 5%-6% robežās, tad var pielietot gāzgriešanu, taču, ja ir vairāk, tad ir jāpielieto cita griešanas metode (plazmas, lāzera vai ūdens/kvarca smilšu strūklas griešana). Ja oglekļa daudzums tēraudos ir līdz 0,4%, tad var griezt bez ierobežojuma, taču, ja ir vairāk, piemēram, 1,0%, tad jāpielieto citas griešanas metodes. Visa pamatā, lai saprastu, kurus metālus ir iespējams un kurus nav iespējams griezt ar gāzgriešanas metodi ir sakarība, ka METĀLA KUŠANAS TEMPERATŪRAI IR JĀBŪT LIELĀKAI PAR METĀLA DEGŠANAS TEMPERATŪRU! Kā piemēram, čugunam šīs temperatūras ir praktiski vienādas, tāpēc arī čugunu nav iespējams nogriezt.
    Gāzgriešanas režīmi:

    Deggāzes veids (Atkarībā no metāla biezuma); Sildošās liesmas jauda (Skatīt uz degļa numuru 5, 6, 7, 8 utt, lai piemērotu metināmā metāla biezumam); Griezošā skābekļa patēriņš (Jo biezāks metāls, jo spēcīgāk vajag padot skābekli, lai izpūstu); Deggāzes spiediens: 0,5Ba - plānākiem metāliem, savukārt, līdz 1,0Ba - biezākiem metāliem; Griešanas ātrums, - ejot par lēnu, veidojas daudz sārņu (bārda otrā griezuma pusē), savukārt, ejot par ātru, process var pārtrūkt, jo kūstošā metāla vannā zaudē temperatūru un ir jāuzsāk no jauna uzsildot.

    Gāzgriešanu ir izdevīgi izmantot metāliem ar biezumu sākot no 5mm un vairāk.
    3AAA.jpg
    3BBB.jpg
    3CCC.jpg
    g4.jpg


  • Jautājumu apspriešana: Rulīšu,reljefa, sadur apkausēšanas,berzes,elektoloka skrūvju metināšana.

    Metinatajs

    Ar punktmetināšanu iespējams sametināt 0,05mm - 6,0mm biezus metālus.
    Metināmām virsmām ir jābūt attīrītām no oksīda plēves, jo tā izmaina pretestību. Jo plānāks metināmais metāls, jo tīrākai ir jābūt metināšanas virsmai, lai neizdedzinātu.
    Atstarpei starp sagatavēm ir jābūt pēc iespējas mazākai.
    Uzstādāmie parametri:

    Saspiešanas spēks (N, - Ņūtoni); Metināšana laiks (s, - sekundes); Metināšanas strāva (A, - Ampēri); Punkta diametrs (mm, - milimetri)

    Pastāv 3 veidu parametru grupas:

    Mīkstie parametri, proti, metināšanas strāva ir MINIMĀLA, taču metināšanas laiks ir MAKSIMĀLS; Vidējie parametri; Cietie parametri, proti, metināšanas strāva ir MAKSIMĀLA, taču metināšanas laiks ir MINIMĀLS.

    Piemēram, nerūsējošie tēraudi slikti vada elektrisko strāvu, tādēļ pielieto mīkstos parametrus. Savukārt metinot Titānu, kuram ir zema siltumvadītspēja, režīmus samazina par 30%-40% salīdzinot ar mazoglekļa tēraudiem.

    Elektrodi var tikt izgatavoti no vara sakausējumiem, molibdena un volframa:
    CuAg 110 (HB cietība)
    CuCd 120 (HB cietība)
    Mo 260 (HB cietība)
    W 400 (HB cietība)
    kontaktu_nodilums.jpg
    Elektrodi/kontakti strādā aptuveni 10000 reizes atkarībā no kāda metāla tie ir izgatavoti un pēc tam tos ir jānomaina vai uz virpas jāapstrādā. (Skatīt augšējo attēlu)
    K1.jpg
    Kontaktmetināšanu iedala:
    RP 21 - Punktmetināšana (Spot welding)
    RR 22 - Rullīšmetināšana (Seam welding)
    RB 23 - Reljefmetināšana (Projection welding)
    RA 24 - Flash welding
    RPS 25 - Pretestības saduršuvju metināšana (Resistance butt welding)

    Kontaktmetināšanas princips = SPIEDIENS +STRĀVA
    U = 0,5V - 36V
    I = 100A - 300000A


  • Jautājumu apspriešana: Plazmas pielietošana metināšanā,griešanā.

    No new posts.

  • Jautājumu apspriešana: Lāzera pielietošana metināšanā/griešanā.

    No new posts.

  • Jautājumu apspriešana: Orbitālā metināšana

    No new posts.

  • Metināšana izmantojot ģenerātoru, specializētie metināšanas ģenerātori, akumulatora metināšana.

    No new posts.

  • Raksti,standarti,katalogi,apmācības video,informācijas meklēšana

    Metinatajs

    Dotais mācību materiāls tika izmantots Valsts izglītības satura centra ESF projekta "Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide" (Vienošanās Nr. 8.5.3.0/16/I/001). "Profesionālās izglītības iestāžu METĀLAPSTRĀDES nozares pedagogu un prakšu vadītāju profesionālās pilnveides semināra ciklā (1. daļā)". Mācību materiālam ir interpretējošs saturs, lai saprastu doto standartu atbilstošu pielietošanu metinātāju apmācību procesā.
    Norises laiks: 2017. gada 17. martā
    Norises vieta: Rīgas 3. arodskolā, Dzirnavu iela 117, Rīga, LV-1011.
    1.jpg
    2.jpg
    3.jpg
    4.jpg
    5.jpg
    6.jpg
    7.jpg
    8.jpg
    9.jpg
    10.jpg
    11.jpg
    12.jpg
    13.jpg
    14.jpg
    15.jpg
    16.jpg
    17.jpg
    18.jpg
    19.jpg
    20.jpg
    21.jpg
    22.jpg
    23.jpg
    24.jpg
    25.jpg
    26.jpg
    27.jpg
    28.jpg
    29.jpg
    30.jpg
    31.jpg
    32.jpg
    33.jpg
    34.jpg
    35.jpg
    36.jpg
    37.jpg
    38.jpg
    39.jpg
    40.jpg
    41.jpg
    42.jpg
    43.jpg
    44.jpg
    45.jpg
    46.jpg
    47.jpg
    48.jpg
    Ņemot vērā, ka 502 (pārmērīgs šuves pastiprinājuma augstums) parametrs tiek vērtēts pēc C kvalitātes atbilstības līmeņa un 505 (nepareizs pārejas leņķis no šuves uz pamatmetālu) parametrs pēc B kvalitātes atbilstības līmeņa, tad veidojas interesanta situācija, jo abi šie parametri pārbauda vairāk vai mazāk vienu un to pašu šuves ģeometrijas faktoru tikai izmantojot dažādas metodes. Šajā gadījumā rodas jautājums: "Kāpēc šie parametri standartā ISO 9606-1 tiek vērtēti pēc dažādiem kvalitātes atbilstības līmeņiem?" :)
    49.jpg



Metināšanas Tehnoloģija

Šajā kategorijā nav neviena temata.
Vai vēlies izveidot pirmo?
Iekšējā kļūda.

Ai! Kaut kas nogāja greizi!